1. Dziļo caurumu apstrāde ir slēgta vai daļēji slēgta, tāpēc instrumenta griešanas stāvokli nevar tieši novērot.
2. Griešanas siltumu nav viegli izplatīt. Parasti 80% no griešanas siltuma griešanas procesā atdala šķeldas, savukārt dziļo urbumu laikā tikai 40%. Griešanas rīks veido lielu griešanas siltuma daļu. To ir viegli difūziski novēloti un pārkarst, un visprogresīvākā temperatūra var sasniegt 600 grādus. Tāpēc jāpieņem piespiedu un efektīva dzesēšanas metode.
3. Čipus nav viegli izvadīt. Urbuma dziļuma un mikroshēmas garā ceļa dēļ to ir viegli bloķēt, kā rezultātā uzgalis saplīst. Tāpēc ir jākontrolē mikroshēmu garums un forma, kā arī jāveic obligāta šķeldas noņemšana.
4. Procesu sistēmas stingrība ir vāja. Urbuma lieluma ierobežojuma dēļ urbuma garuma diametra attiecība ir liela, urbšanas caurule ir plāna un gara, stingrība ir slikta, ir viegli radīt vibrāciju, un urbuma atveri ir viegli novirzīt, tāpēc tas ir ļoti svarīgi atbalstīt un vadīt.
Lai pareizi novirzītu uzgali urbjmašīnā, parasti tiek pieņemta metode, kā apstrādājamo caurumu apstrādāt uz sagataves vai izmantot virzošo uzmavu, pirmo izmanto viengabala apstrādei, bet otro - sērijveida ražošanai. Dziļās atveres urbšanas kļūdu izraisa atstarpe starp uzgali un virzošo uzmavu (vadošo atveri), un tā palielinās, palielinoties aksiālajam spēkam. Klīrenss starp vadošo uzmavu un uzgali ietekmē urbšanas kļūdu. Urbšanas sākumā radiālais spēks piespiež uzgaļa vadošo bloku pie virzošās uzmavas urbuma sienas. Sakarā ar atstarpi starp abiem, uzgaļa centrs novirzās no sagataves rotācijas centra. Šajā laikā urbuma diametrs ir mazāks par uzgaļa diametru. Kad vadošais bloks sāk iekļūt apstrādātajā urbumā, caur urbuma sienas ar nedaudz mazāku diametru darbību ārējā mala tiek izspiesta uz āru tā, ka urbja centrs tiek nobīdīts pretējā virzienā pret urbuma rotācijas centru. sagatavi tā, lai urbuma diametrs būtu paplašināts, un berze starp vadošo bloku un urbuma sienu tiktu saspiesta, lai strauji palielinātu urbšanas griezes momentu.
